Latvijas Universitātes Studentu biedrība Korporācija Fraternitas Academica dibināta, lai pulcinātu ap sevi studentus akadēmiskās dzīves izkopšanai, attīstītu tiem goda prātu, pienākuma un tikumības apziņu, piekoptu atturību, veicinātu zinātnes, literātūras, mākslas un sporta attīstību, pabalstītu morāliski un materiāli biedrības locekļus studiju laikā un arī pēc tam, tādā veidā izaudzinot raksturā krietnus un stiprus pilsoņus, lai viņi vēlāk varētu ņemt aktīvu dalību un būt lietderīgi Latvijas valsts kultūrālajā un sabiedriskajā darbā.
Korporācijas pirmsākumi meklējami Akadēmiskajā skautu klubā (A.S.K.), kas tika dibināts 1923. gadā, lai apvienotu skautus studentus, populārizētu skautisma idejas un tradiciju garā izkoptu garīgās vērtības.
Fraternitas Academica, uzņemot jaunos biedrus, nekad nav vadījusies no šaura novadniecības viedokļa – Konventa biedri ir pārstāvējuši dažādas augstskolas un fakultātes. Kopš korporācijas dibināšanas 1925.gadā līdz šodienai ir uzņemti nedaudz vairāk kā 484 biedri.
Līdz II pasaules karam Konventam bija pastāvīga basketbola, vieglatlētikas un volejbola komanda, kas piedalījās dažādās Prezidiju Konventa sporta (P!K!S!) organizācijas rīkotajās sacensībās.
Trimdā korporācijai ir pastāvējušas šādas kopas: ASV – Bostonas, Čikagas, Kalifornijas (Losandželosā), Ņujorkas, Ohaijo-Mičiganas (Toledo), Rietumpiekrastes (Sietlā), Vašingtonas (D.C.) un Vidienes; Toronto kopa Kanadā; Eiropā – Anglijas kopa, Skandināvijas kopa, apvienojot Zviedrijā un Norvēģijā dzīvojošos akadēmiķus, un Rietumvācijas kopa, kā arī Austrālijas kopa.
Korporācijas krāsu atklāšanas (uzņemšanas P!K!) 93. gadadienas priekšvakarā, Nacionālā enciklopēdija ir publicējusi enciklopēdijas šķirkli par Fraternitas Academica
2024. gada 25. septembrī tika atjaunināta Konventa mājas lapa.
20242023. gada 4. novembrī tika noturēts pirmais komeršs atjaunotajās Konventa telpās.
20232019. g. februāŗa sākumā, sagaidot korporācijas 94. gadskārtu, tika izdots fil! Kārļa Līdakas, 1991.II, sastādītais un rediģētais Fraternitas Academica kantikuma 2. izdevums.
2019Atzīmējot Latvijas skautu kustības simtgadi, Akadēmiskā skautu kluba 93. gadadienu un Fraternitas Academicas 92. gadadienu, Fraternitas Academicas Filistru biedrība 2017. g. 4. februārī izdeva fil! Kārļa Līdakas, 1991.II, sastādīto Studentu korporācijas Fraternitas Academica vēstures un biedru biografisko enciklopēdiju 1925-2017 Album Fratrum Academicorum MMXVII.
20172015. g. februārī, atzīmējot korporācijas dibināšanas 90 gadu jubileju, Fraternitas Academicas F!B! par saziedotiem līdzekļiem izdeva fil! Kārļa Līdakas, 1991.II, sastādīto Album Fratrum Academicorum korporācijas vēstures un biedru biografisko enciklopēdiju 1925-2015.
20152009. gadā tika atklāta korporācijas interneta mājas lapa www.academica.lv.
20092007. g. 7. novembrī F!B! tika uzņemta atjaunotajā F!B!S!
2007Sakarā ar izmaiņām Latvijas normātīvajos aktos, 2005. g. 8. augustā korporācija un 2005. g. 20. oktōbrī F!B! tika piereģistrēta Uzņēmumu reģistra Biedrību un nodibinājumu reģistrā.
20052005. g. februārī, atzīmējot dibināšanas 80 gadu jubileju, korporācija par saziedotiem līdzekļiem izdeva fil! Kārļa Līdakas, 1991.II, sastādīto korporācijas vēstures un biedru pirmo biografisko enciklopēdiju Album Fratrum Academicorum.
20052004. g. nogalē fil! Arnolds G. Rautenšilds, 1925.II, par saviem līdzekļiem izdeva grāmatu par teoloģiju studējušajiem korporācijas biedriem – 43 no korporācijas Fraternitas Academica.
20042001. g. janvārī, sagaidot korporācijas 76. gadskārtu, tika izdota fil! Kārļa Līdakas (dzim. Līdaks), 1991.II, sastādītā Fraternitas Academica pirmā dziesmu grāmata – kantikums.
20011996. I korporācijas globālais prezidijs atrodas Rīgā.
Studentu korporācija Fraternitas Academica kā sabiedriska organizācija Tieslietu ministrijā tika reģistrēta 1996. g. 18. martā.
1994. g. 6. janvārī studentu korporācijas Fraternitas Academica F!B! kā sabiedriska organizācija tika reģistrēta Tieslietu ministrijā.
19941991. g. 17. jūnijā tika pieņemti korporācijas atjaunotās F!B! statūti.
1991No 1990.II līdz 1995.II korporācijai pastāvēja vienlaicīgi globālais prezidijs, kas vadīja un koordinēja korporācijas dzīvi dažādos kontinentos, un prezidijs Latvijā.
Latvijā korporācijas darbība tika atjaunota ārkārtējā Speciālā konventā 1990. g. 4. februārī, kas notika Artura Gružāna, 1937.II mājās Lielupē, Siguldas ielā 5; šajā k!tā tika pieņemti atjaunojamās studentu korporācijas Fraternitas Academica statūti.
1990. g. 28. martā korporācijas statūti tika apstiprināti LŪ.
1990
Godinot II pasaules kaŗā kritušos, kā arī padomju okupācijas laikā represētos un mūžībā aizsauktos biedrus, Latviešu brāļu kapos Katskilos, ASV Ņujorkas pavalstī 1985. g. 18. augustā tika atklāta un iesvētīta mākslinieka fil! Gunāra Straumēna, 1964.I, projektētā piemiņas plāksne.
1980. g. rudenī trimdā Zviedrijā arch. fil! Rudolfs Veldre, 1930.II izdeva savu 1979. – 1980. gadā sarakstīto illustrēto atmiņu albumu Fraternitas Academica trīsdemito gadu sākumā, kas apskatāms šeit.
19801965. g. 19. jūnijā, Konventa 40 gadu dibināšanas atceres svētku aktā fil! Hugo Merca, 1925.II, jaundarināto vapeni iesvētīja fil!dib! māc. Kārlis Būmanis.
1965No 1952 līdz 1985 ASV tika izdots korporācijas internais žurnāls Melns-Zaļš-Zelts (M!Z!Z!); kopumā tika izdoti 19 M!Z!Z! numuri.
1952Trimdā 1950-to gadu sākumā akadēmiķus sāka apzināt fil! Alfrēds Gulbis, 1933.II. Par pirmo trimdas senioru 1951.II sēmestrī kļuva fil! Osvalds Uršteins, 1927.II.
1950Pēc II pasaules kaŗa akadēmiķi pirmo reizi kuplākā pulkā sanāca kopā 1947. g. jūnijā komeršā Eslingenā, Vācijā, kad tika ievēlēts pirmais pēckaŗa prezidijs.
1947Vācu okupācijas laikā korporācijas darbība gan tika daļēji atjaunota, tika uzņemts pat viens fuksis, stud.iur. Alfrēds Nerbulis, 1941.II, tomēr daudzi biedri bija jau izklīduši, daži uz neatgriešanos; valdīja kaŗa likumi.
1941
Korporācijas darbība tika slēgta ar padomju okupācijas varas izveidotās “valdības” sabiedrisko lietu ministra 1940. g. 13. jūlija lēmumu. Ar šī ministra 1940. g. 16. jūlija lēmumu ieceltā korporācijas un F!B! likvidācijas komisija līdz 1940. gada nogalei bija paveikusi savu uzdevumu – noorganizējusi Konventa dzīvokļa iekārtas, korporācijas un F!B! mantu un bankas kontu nacionalizēšanu.
Līdz Fraternitas Academicas aktīvās darbības pārtraukšanai, zvērestu meln-zaļ-zelta krāsām bija devuši 264 LŪ un cariskās Krievijas augstskolu studenti un absolventi.
1938. g. 5. novembrī Draudzības līgums tika slēgts ar Lietuvas Kauņas Vītauta Dižā Ūniversitātes studentu korporāciju Šarūnas.
19381934. g. 23. novembrī Konvents noslēdza Draudzības līgumu ar Latvijas Ūniversitātes studentu korporāciju Tervetia www.tervetia.lv.
19341933. g. 7. martā F!B! nosaukums tika mainīts uz Korporācijas Fraternitas Academica Filistru biedrība.
19331931. g. februārī pie korporācijas tika nodibināta Dāmu komiteja.
19311930.gadā 4.februārī Konventa dzīvoklī (K!Dz!) Rīgā, Zigfrīda A. Meierovica bulv. 9a - 1 tika iesvētīts Konventa (K!ta) jaunais vapenis. Vapeņa autori: mākslinieki Vilis Mednis, Hugo Mercs, fr.Acad. (Spec! k!tā Ansbachā (Ansbach), Vācijā 1948. g. uzņemts K!tā, skaitot sēmēstŗus no 1925.II) un dib! Oskars Krauze. Vapeni kokā cirtis H.Mercs.
19301929. g. 15. aprīlī F!B! tika uzņemta Filistru biedrību savienībā (F!B!S!), kur tā darbojās līdz padomju okupācijas slēdza F!B!S! darbību 1940. gadā.
19291928. g. 14. decembrī korporācija tika reģistrēta LŪ.
1928Ar P!K! 1928. g. 16. oktōbŗa sēdes d!k! 4.p. lēmumu tika akceptēts “Konventa priekšlikums” grozīt korporācijas krāsas no melns-zaļš-zelts uz melns-gaiši zaļš-zelts.
1928
1927. g. 28. februārī Prezidiju Konventā (P!K!) tika iesniegts korporācijas lūgumraksts par tās uzņemšanu P!K! 1927. g. 8. novembrī Fraternitas Academica (Latviensis) tika uzņemta P!K! un par tās dibināšanas datumu tika atzīts 1925. g. 4. februāris.
1927.II sēmestrī sākās priekšdarbi, lai izveidotu un reģistrētu Fraternitas Academica (Latviensis) Filistru biedrību (F!B!). Šī uzdevuma veikšanai no korporācijas pirmajos pastāvēšanas gados uzņemtajiem goda filistriem tika ievēlēta F!B! pagaidu valde. F!B! izveidošana noslēdzās 1928. g. 21. martā, kad korporācijas Fraternitas Academica Latviensis F!B! tika reģistrēta Rīgas apgabaltiesā un ievesta bezpeļņas biedrību reģistrā.
Lai izvairītos no iespējamiem pārpratumiem ar līdzīga nosaukuma Tērbatā dibināto vācu studentu korporāciju, 1927. g. 28. marta Speciālajā konventā korporācijas sākotnējais nosaukums tika grozīts uz Fraternitas Academica Latviensis, bet 1933. g. 16. janvāŗa Speciālajā konventā tika atjaunots tās sākotnējais nosaukums, ko LŪ Padome apstiprināja 1933. g. 8. februārī.
Ap 1926. gadu tika izveidots korporācijas ģerbonis jeb vapenis, kas vēlāk tika mainīts, un 1930. g. 4. februārī tika iesvētīts Hugo Merca, 1925.II, darinātais vapenis.
1925. g. 4. februāŗa A.S.K. pilnsapulcē tika apspriests jautājums un pieņemts atzinums par kluba pārveidi studentu korporācijā.
1925. g. 7. oktōbŗa A.S.K. pilnsapulce vienbalsīgi nolēma attīstīt savu biedru dzīvi uz studentu korporācijas pamatiem un pārveidot klubu par studentu korporāciju Fraternitas Academica.
Korporāciju dibināja 22 dažādu LŪ fakultāšu studenti; 17 A.S.K. biedri un 5 teoloģijas studenti.
1925. g. 11. novembrī LŪ studentu biedrības Korporācija Fraternitas Academica statūti tika reģistrēti Rīgas apgabaltiesā.
Tā kā bijušā A.S.K. buršu vairākums bija lettoņi, tad viņu ieteikums Fraternitas Academicas interno komānu garantēt pie Lettonias guva piekrišanu, un 1925. g. novembrī, dibinātāji ar jaunuzņemtā I coeta fukšiem, garantēja Apvienoto korporāciju komānu (A!K!K!) pie korporācijas Lettonia.
Nākamie 4 sēmestri bija spraiguma pilni, nostabilizējot jaunās sabiedrības pamatus, izveidojot iekšējo sadzīvi un uzņemot jaunus biedrus.
Korporācijas pirmsākumi meklējami Akadēmiskajā skautu klubā (A.S.K.), kas tika dibināts 1923. gadā, lai apvienotu skautus studentus, populārizētu skautisma idejas un tradiciju garā izkoptu garīgās vērtības.
1923. g. 18. decembrī Latvijas Skautu Centrālā organizācija (LSCO) apstiprināja A.S.K. darbības noteikumus; klubs tika atzīts par LSCO autonomu vienību.
A.S.K. emblēmā bija attēlota rombveidīga lilija baltā emaljā ar zaļu apmalīti; tā ir saglabāta korporācijas deķeļa virspusē, izveidojot to piecstaru zvaigznes veidā.